D vitamīna trūkums ir ļoti izplatīts

Vasarā cilvēka organisms veido nepieciešamo D vitamīnu saules UVB starojuma ietekmē. Saule ir svarīgs D vitamīna avots arī Somijā. Tomēr visi somi nesasniedz optimālo D vitamīna līmeni pat vasarā.

D vitamīna veidošanos vasarā samazina tas, ka sevi pārāk daudz aizsargā no saules, baidoties no ādas vēža. Piemēram, sedzošs apģērbs un saules krēmi aizkavē D vitamīna veidošanos gandrīz pilnībā. Papildus tam liela daļa no mums vasarā pa dienu ir darbā un D vitamīnu īpaši nevar iegūt, ja saulē ir tikai pēc darbdienas beigām.

Somijas ziemeļu platuma grādos D vitamīna veidošanās ādā rudenī beidzas pilnībā, jo D vitamīna veidošanai nepieciešamais starojums tad izkliedējas jau atmosfērā. Pēc vasaras D vitamīna līmenis krīt un līdz pat pavasarim D vitamīns netiek uzņemts pietiekamā apjomā. Vistrakākais D vitamīna trūkums parasti ir pavasarī-ziemā.

Nelielā daudzumā saņemam D vitamīnu no apēstā ēdiena, piemēram, zivīm, sēnēm un ar D vitamīnu bagātinātiem piena produktiem.

Saskaņā ar Finravinto 2012 pētījumu Somijas sievietes D vitamīnu no uztura iegūst vidēji 9 un vīrieši 11 mikrogramus diennaktī. Šī deva tālu atpaliek no nepieciešamās diennakts devas, lai uzturētu optimālo D vitamīna līmeni organismā.

Pareiza D vitamīna dozēšana

Par D vitamīna dozēšanas pamatu var uzskatīt D vitamīna līmeni serumā, kam ideālā būtu jābūt diapazonā no 80-125 nmol/l. Šo līmeni atbalsta, piemēram, mirstības pētījumi un pierādījumos balstīti zinātniski pētījumi.

Optimāla līmeņa sasniegšanai, lielākai daļai pieaugušajiem cilvēkiem, no septembra līdz maijam nepieciešami aptuveni 50 mikrogramu liela D vitamīna papildus deva. Cilvēki, kas slēpjas no vasaras saules vai ir vecāki, kā arī slimnīcu pacietiem D vitamīns nepieciešams papildus visu gadu.

Piemērotas devas apmēru ietekmē arī cilvēka svars. Mazākiem un slaidiem cilvēkiem var pietikt ar 35 mikrogramiem dienā. Toties lielākiem cilvēkiem un tiem, kam ir pārliecinošs liekais svars, var vajadzēt 75 vai pat 100 mikrogramus D vitamīna piedevas dienā.

Ievērojot šos ieteikumus, D vitamīna lietošana ir ļoti droša. Piemēram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) par D vitamīna nekaitīgas maksimālās uzņemšanas devu uzskata 100 mikrogramus dienā.

Individuālas pareizās dozas tomēr var būt ļoti atšķirīgas. Iesakām pārbaudīt D vitamīna dozas pietiekamību ik pēc dažiem gadiem veselības centrā vai veicot mērījumu pie ārsta. Tomēr, nemērot D vitamīna līmeņus, pieaugušais tomēr drīkst droši lietot pa 50 mikrogramiem D vitamīna dienā.

 

Norādes:

Bischoff-Ferrari HA, et al. Estimation of optimal serum concentrations of 25-hydroxyvitamin D for multiple health outcomes. Am J Clin Nutr. 2006 Jul;84(1):18-28.

Chowdhury R, et al. Vitamin D and risk of cause specific death: systematic review and meta-analysis of observational cohort and randomised intervention studies. BMJ. 2014 Apr 1;348:g1903.

EFSA. Scientific Opinion on the Tolerable Upper Intake Level of vitamin D. EFSA Journal 2012;10(7):2813.

Finravinto 2012 -tutkimus — The National FINDIET 2012 Survey. THL 2013.

Garland CF, et al. Meta-analysis of all-cause mortality according to serum 25-hydroxyvitamin D. Am J Public Health. 2014 Aug;104(8):e43-50.

Lagunova Z, et al. The dependency of vitamin D status on body mass index, gender, age and season. Anticancer Res. 2009 Sep;29(9):3713-20.

Paakkari I. D – etelän hormoni ja pohjoisen vitamiini. TABU Lääketietoa Lääkelaitokselta 16.12.2008.

Zittermann A, et al. Vitamin D deficiency and mortality risk in the general population: a meta-analysis of prospective cohort studies. Am J Clin Nutr. 2012 Jan;95(1):91-100